Kas izraisa stresu, kā tas ietekmē mūsu ķermeni un kā ar to cīnīties?

Stress ir neizbēgama ikdienas dzīves sastāvdaļa. Lai gan noteiktās situācijās stress var būt motivējošs (šajā gadījumā mums vajadzētu runāt par “pozitīvo stresu”, kas var palīdzēt koncentrēties, sasniegt savu potenciālu un labākos rezultātus), stress parasti izraisa daudzas nepatīkamas parādības. Lai zinātu, kā pārvarēt stresu, mums vispirms tas ir jāsaprot.

Stress jeb spriedzes stāvoklis ir mūs ietekmējoša aizsargājoša fizioloģiska reakcija, ar kuru mūsu organisms reaģē uz nepatīkamiem ārējiem faktoriem. Lai gan stress vispārīgā nozīmē nav slimība, tomēr ilgstošs spriedze var kļūt ne tikai par sliktas veselības, bet arī depresijas cēloni, tāpēc ieteicams ar stresu cīnīties, parādoties pirmajām tā pazīmēm. Pētījumi liecina, ka gandrīz 80 procentus visu slimību izraisa ilgstošs stress. ASV zinātnieki apgalvo, ka stress var kļūt par diabēta, multiplās sklerozes, sirds un asinsvadu slimību, novājinātas imunitātes vai pat vēža cēloni. Ja cilvēks pastāvīgi izjūt stresu, viņš kļūst mazāk izturīgs pret slimībām un ātrāk noveco. Saskaņā ar statistiku, vairāk nekā 40 procenti Lietuvas iedzīvotāju pastāvīgi izjūt nervu spriedzi.

Kāpēc stress mūs ietekmē atšķirīgi?

Stress ir garīgas un fizioloģiskas spriedzes stāvoklis, ko nosaka indivīda reakcija uz dzīves notikumiem, piemēram, ja cilvēks ir introverts, pat brīvdienas vai atrašanās sabiedrībā var izraisīt stresu. Ir svarīgi atcerēties, ka stresu izraisa ne tikai nelaimes, piemēram, tuvinieku zaudējums, bet arī šķietami priecīgi notikumi, piemēram, laulības, jauns darbs, bērna piedzimšana utt. Citiem vārdiem sakot, pat vieni un tie paši stimuli var izraisīt dažādas reakcijas un pieredzi. Stress ir atkarīgs no cilvēka rakstura, audzināšanas un vides apstākļiem. Pat cilvēki ar stabilu emocionālo līdzsvaru piedzīvo stresu ārēju notikumu dēļ, tāpēc ir ļoti svarīgi laikus atpazīt mainīto ķermeņa stāvokli.

Ja cilvēks izjūt stresu, viņš kļūst mazāk tolerants, var būt traucēts miegs, apetīte, koncentrēšanās spējas, atmiņa, seksuālās funkcijas. Tā kā ķermeņa muskuļi reaģē uz stresu ar paaugstinātu tonusu, var rasties muskuļu sāpes, var rasties arī gremošanas problēmas un paaugstināties asinsspiediens. Ilgstoša stresa gadījumā imūnsistēma vājinās, organisms kļūst neaizsargātāks.

Galvenās stresa pazīmes

Pētījumi liecina, ka pastāvīgs stress ir saistīts ar sliktāku pašsajūtu, samazinātu darba produktivitāti un sliktāku dzīves kvalitāti. Organisms, reaģējot uz trauksmi, aktivizē hormonu - adrenalīna, dopamīna, noradrenalīna, hidrokortizona un kortikosterona - ražošanu. Šiem hormoniem ir tieša ietekme uz vielmaiņu, asinsspiedienu un sirds darbību. Kad hormoni izdalās pārmērīgi, mainās cilvēka fiziskais stāvoklis, var rasties iekaisuma procesi, imūnsistēma kļūst mazāk izturīga pret slimībām, parādās vienaldzība pret vidi un laika gaitā var rasties depresija.

Parasti pastāv 3 galvenās stresa simptomu grupas: fizioloģiskie, psiholoģiskie un sociālie. Pakļaujoties stresam, var rasties visu trīs grupu simptomi, kas būtiski maina dzīves kvalitāti.

Fizioloģiskās pazīmes : paātrināta elpošana, svīšana, galvassāpes, vispārējs vājums, slikta dūša, ēšanas traucējumi, bezmiegs, jauna vai pastiprināta atkarība no alkohola, nikotīna, narkotikām utt.

Psiholoģiskie simptomi : bailes, spriedze, trauksme, aizkaitināmība, slikts garastāvoklis, dusmas, līdzsvara zudums, aizmāršība, negatīva attieksme pret apkārtējo vidi utt.

Sociālie simptomi : neuzmanība, uzmanības novēršana, nesakarīga runa, cilvēku izvairīšanās, agresīva rīcība, sociālo pasākumu izvairīšanās, ideju trūkums, nespēja plānot, termiņu neievērošana utt.

Kā pārvarēt stresu?

Stress ir individuāla lieta, tāpēc arī līdzekļi cīņai ar trauksmi var atšķirties. Daži cilvēki stresa pārvarēšanai izmanto jogu vai meditāciju, citi - atpūšas karstā vannā vai skrien parkā. Stresu var pārvaldīt, mainot apstākļus vai savas emocijas, t.i., attieksmi pret stresa avotu. Arī citu cilvēku palīdzība, sirsnīgas sarunas un psihologa konsultācijas var efektīvi palīdzēt cīnīties ar stresu.

Vienas no labākajām zālēm cīņai ar stresu ir 7–9 stundas miega dienā, atrašanās svaigā gaisā un veselīgs uzturs. Ja jūtat īpaši izteiktas stresa pazīmes vai trauksme jūs nomoka ilgāku laiku, ieteicams sākt lietot uztura bagātinātājus, kas mazina stresa simptomus, piemēram, "Adrenisol" – unikālu vielu kombināciju, kas palīdz cīnīties ar stresu, trauksmi, psihoemocionālu spriedzi un pavājinātu koncentrēšanās spēju. Uztura bagātinātāji satur unikālo vielu Lactium® – pirmo patentēto dekapeptīdu, kas iegūts no govs piena (sastāv no 10 aminoskābēm), kas var palīdzēt tikt galā ar stresa izraisītām problēmām: bezmiegu, emocionālu un psiholoģisku spriedzi, atmiņas traucējumiem, pavājinātu koncentrēšanās spēju, asinsspiedienu u.c., kā arī – pārvarēt stresa izraisītus kaitīgus ieradumus, piemēram, smēķēšanu vai palielinātu apetīti. Adrenisol uztura bagātinātāju sastāvā ietilpst arī citas vielas, kuru iedarbība stresa simptomu mazināšanai ir pierādīta pētījumos: taurīns (palīdz uzturēt organisma izturību pret stresu un uzlabo psiholoģisko stāvokli), svētā bazilika ekstrakts (var palielināt organisma izturību pret stresu un stiprināt imūnsistēmu, palīdz uzturēt normālu garīgo un fizisko stāvokli), kalnu puerijas ekstrakts (palīdz attīrīt organismu no toksīniem un paaugstināt enerģijas līmeni, mazināt atkarību no alkohola lietošanas un smēķēšanas), magnijs un B6 vitamīns (palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību un psiholoģisko stāvokli, mazina nogurumu) u.c.

CĪŅA AR STRESU: ATGĀDINĀJUMS

No kā vajadzētu izvairīties:

• Neignorējiet stresa pazīmes, jo tas var ietekmēt gan jūsu veselību, gan dzīves kvalitāti.
• Neatbrīvojiet stresu ar alkoholu, cigaretēm, stipru kafiju vai psihoaktīvām ķīmiskām vielām. Lai gan jūs varat īslaicīgi mazināt spriedzi, jūs nenovērsīsiet stresa cēloņus.
• Nemēģiniet pats atrisināt visas savas problēmas. Ja redzat, ka jums nepieciešama palīdzība ikdienas dzīvē, darbā vai citās dzīves jomās, vērsieties pie apkārtējiem, draugiem vai psihologiem.
• Nevainojiet par savu slikto veselību citus, valdību, laikapstākļus vai citus ārējus faktorus, kas nav jūsu kontrolē.

Kas jums jādara:

• Centieties labi izgulēties (vismaz 7 stundas dienā) un vairāk laika veltīt atpūtai.
• Nodarbojieties ar patīkamām fiziskām aktivitātēm un centieties pavadīt vairāk laika svaigā gaisā, piemēram, pastaigājieties, brauciet ar velosipēdu utt.
• Rūpējieties par savu uzturu. Izvēlieties veselīgu un sabalansētu uzturu, lietojiet uztura bagātinātājus un dzeriet daudz šķidruma.
• Palutiniet sevi ar patīkamām mazām lietām: labu grāmatu, karstu vannu, masāžu utt.
• Apciemojiet sen neredzētus draugus vai radiniekus, kuru ilgojaties.
• Ja rodas problēmas, centies tās atrisināt pēc iespējas ātrāk. Nebaidies pateikt "nē" apkārtējiem, ja nepieciešams.
• Atcerieties vecos hobijus vai izmēģiniet jaunus.